Eiropas klimata stāvoklis 2025: rekordlieli karstuma viļņi no Vidusjūras līdz Arktikai, kamēr ledāji sarūk un sniega sega samazinās

Straujā sasilšana Eiropā samazina sniega un ledus segumu, savukārt bīstami augstā gaisa temperatūra, sausums, karstuma viļņi un okeāna temperatūras rekords ietekmē reģionus no Arktikas līdz Vidusjūrai. Eiropa, tāpat kā daudzi citi pasaules reģioni, ir pakļauta pieaugošai ietekmei — no rekordlieliem karstuma viļņiem uz zemes un jūrā, postošiem savvaļas ugunsgrēkiem un bioloģiskās daudzveidības nepārtrauktības samazināšanās —, kas ietekmē sabiedrību un ekosistēmas visā Eiropā.

Rezultāti šodien tiek publicēti ziņojumā par klimata stāvokli Eiropā (ESOTC) 2025, ko sagatavojis Eiropas centrsVidēja{0}}laika laika prognozes(ECMWF), kas īsteno Copernicus Klimata pārmaiņu dienestu, un Pasaules Meteoroloģijas organizāciju (WMO). Ziņojumā ir apkopoti aptuveni 100 zinātnisko līdzstrādnieku darbi un sniegts visaptverošs pārskats par galvenajām klimata rādītāju izmaiņām visā pasaulē visstraujāk sasilstošā kontinentā, tostarp aukstā vide, jūras ekosistēmas, upes un ezeri, meža ugunsgrēku risks u.c. Tiek darīts pieejams plašs grafikas un vizuālo materiālu klāsts, kas izceļ galvenos datu atklājumus.

(Pa kreisi) Kumulatīvās ledāja masas izmaiņas (Gt) Eiropas ledāju reģionos no 1976. līdz 2025. gadam. Gt=gigatonnas=1 miljardi tonnu. Dati: WGMS. Kredīts: WGMS/C3S/ECMWF. (Pa labi) Grenlandes ledus loksnes ledus plūsmas ātrums 2025. hidroloģiskajam gadam. Dati: IMBIE, ENVEO.

ENVEO/C3S/ECMWF

Ziņojiet par galvenajiem atklājumiem

Vismaz 95% Eiropas 2025. gadā bija augstāka-gada vidējā temperatūra.

Rekordisks trīs-nedēļu karstuma vilnis ietekmēja Sub-Arktisko Fennoskandiju, temperatūrai pie polārā loka un tā ietvaros pārsniedzot 30 grādus.

Ledāji visos Eiropas reģionos piedzīvoja neto masas samazināšanos, un Islande reģistrēja savu otro-lielāko ledāju zudumu; sniega sega bija par 31% zem vidējā līmeņa; Grenlandes ledus sega zaudēja 139 gigatonnas (139 miljardus tonnu) ledus.

Gada jūras virsmas temperatūra Eiropas reģionā bija augstākā reģistrētā, un 86% reģiona bija vismaz “spēcīgi” jūras karstuma viļņi.

Savvaļas ugunsgrēki izdega aptuveni 1 034 550 hektāru platībā, kas ir lielākā platība, kāda reģistrēta.

Upju plūsmas bija zemākas par vidējo 11 mēnešus gadā visā Eiropā, un 70% upju bija zemākas par -vidējo gada plūsmu.

Vētras un plūdi skāra tūkstošiem cilvēku visā Eiropā, lai gan ārkārtējas lietusgāzes un plūdi bija mazāk izplatīti nekā pēdējos gados.

Atjaunojamie energoresursi nodrošināja gandrīz pusi (46,4%) no Eiropas elektroenerģijas 2025. gadā, un saules enerģija sasniedza jaunu ieguldījumu rekordu — 12,5%.

Bioloģiskā daudzveidība ir ļoti svarīga ilgtspējīgai nākotnei, taču klimata pārmaiņas ir galvenais tās degradācijas cēlonis. Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība ir cieši saistītas Eiropas politikā un sistēmās.

(Pa kreisi) Gada virszemes gaisa temperatūras anomālijas un galējības 2025. gadā. Ekstrēmās kategorijas (“vēsākā” un “siltākā”) ir balstītas uz 1979.–2025. gada klasifikāciju. Pārējās kategorijās ir aprakstīts, kā temperatūras salīdzina ar to sadalījumu 1991.–2020. gada pārskata periodā. “Daudz vēsāks/siltāks par vidējo” — vēsāks/siltāks par 90% no temperatūras; 'vēsāks/siltāks par vidējo' — vairāk nekā 66% no temperatūras; 'gandrīz vidējam' – vidū 33%. (Pa labi) Vidējās temperatūras anomāliju vizuāls attēlojums visā pasaulē katram kontinentam, pamatojoties uz IPCC reģioniem, un Arktikā. Lineārās tendences ir norādītas pēdējos trīsdesmit gados (1996–2025) pasaulē, Eiropā un Arktikā. Dati: ERA5.

C3S/ECMWF

Florians Pappenbergers,{0}}Eiropas Vidēja laikapstākļu prognožu centra{1}}ģenerāldirektors, teica: "Eiropa ir visstraujāk{0}}siltošais kontinents, un ietekme jau tagad ir smaga. Gandrīz visā reģionā ir bijusi augstāka par-vidējo gada temperatūru. 2025. gadā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas subarktiskajā reģionā tika reģistrēts vissliktākais karstuma vilnis, kāds ir reģistrēts ar 21 dienu pēc kārtas un temperatūra pārsniedz 30 loka loka20 grādus pašā ziņojumā. atziņas, lai atbalstītu politiskos lēmumus un palīdzētu sabiedrībai labāk izprast mainīgo klimatu, kurā mēs dzīvojam.

Seleste Saulo,{0}}Pasaules meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretāre, teica: "WMO Klimata stāvoklis ir atklājis enerģijas nelīdzsvarotību uz mūsu planētas, un WMO un ECMWF kopīgi izstrādātais Eiropas klimata stāvoklis atspoguļo ietekmi uz Eiropu. Mūsu kopīgie centieni izveidot ESOTC atspoguļo to, kā klimata pārmaiņas ietekmē bioloģisko daudzveidību un Eiropas politikas veidotāju drosmīgās iniciatīvas, lai to aizsargātu un atjaunotu."

Straujas pārmaiņas ietekmē aukstākos Eiropas reģionus

Ziņojums liecina par strauju sasilšanas tendenci Eiropas aukstākajos reģionos, tostarp Arktikā un Alpos, kur sniegam un ledus ir izšķiroša nozīme klimata pārmaiņu palēnināšanā, atstarojot saules gaismu atpakaļ kosmosā (albedo efekts).

Vismaz 95% Eiropas 2025. gadā bija augstāka par-vidējo gada temperatūru, savukārt Eiropas apgabals, kurā vērojamas ziemas dienas ar zemu temperatūru, samazinās. Sub-Arktiskā Fennoskandija jūlijā piedzīvoja garāko karstuma vilni, kāds ir reģistrēts trīs nedēļas. Šajā periodā temperatūra tuvu polārajam lokam un tā robežās sasniedza un pārsniedza 30 grādus, sasniedzot maksimumu 34,9 grādus Frostā, Norvēģijā. Tikmēr Eiropā kopumā bija rekordzems aukstuma dienu skaits, un 90% kontinenta piedzīvo mazāk dienu nekā vidēji ar vismaz “spēcīgu” aukstuma stresu. Minimālā temperatūra lielāko daļu gada saglabājās virs vidējā līmeņa.

Eiropas apgabals, kurā 2025. gadā bija vismaz 14 secīgas (kreisās) “sals dienas” un (pa labi) “ledus dienas” (tumši zilā krāsā), salīdzinot ar 1991.–2020. gada vidējo rādītāju (vidēji zilā krāsā) un 1961.–1990. gada vidējo rādītāju (gaiši zilā krāsā). Par sala dienu tiek uzskatīta diena, kurā minimālā temperatūra ir 0 grādi vai zemāka, bet ledus diena ir diena, kurā maksimālā temperatūra saglabājas 0 grādu vai zemāka. Dati: E{10}}OBS.

KNMI/C3S/ECMWF

Virs-vidējās temperatūras un zem-vidējā nokrišņu daudzums izraisīja ievērojamu sniega un ledus segas zudumu. 2025. gada martā sniegotā platība Eiropā bija aptuveni 1,32 miljonus kvadrātkilometru (31%) zem vidējā līmeņa, kas atbilst Francijas, Itālijas, Vācijas, Šveices un Austrijas kopējām platībām. Tas bija trešais zemākais sniega apjoms kopš rekordu sākšanas 1983. gadā. Ledāji arī piedzīvoja neto masas zudumu, Islandei reģistrējot otro-lielāko ledāju masas zudumu reģistrētajā laikā. Turklāt Grenlandes ledus sega zaudēja 139 gigatonnas (139 miljardus tonnu) ledus, kas ir aptuveni 1,5 reizes vairāk nekā visos Eiropas Alpu ledājos. Šis ledus zudums veicina globālā jūras līmeņa celšanos, katru centimetru palielinot piekrastes plūdiem, pakļaujot papildu 6 miljonus cilvēku.

Samanta Bērdžesa, ECMWF stratēģiskā vadītāja klimata jomā, teica: "ESOTC 2025 zīmē krasu ainu: klimata pārmaiņu temps prasa steidzamākus pasākumus. Tā kā temperatūras paaugstināšanās, plaši izplatīti savvaļas ugunsgrēki un sausums, pierādījumi ir nepārprotami; klimata pārmaiņas nav nākotnes drauds, tā ir mūsu pašreizējā realitāte. Saskaroties ar ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, mums ir jānodrošina, ka pārejas laiks ir vienāds ar tīras enerģijas samazināšanos. zinātne joprojām ir mūsu politikas un lēmumu pamatā."

Ierakstīts jūras karstums un okeāna sasilšana

Globālais okeāns ir absorbējis aptuveni 90% no liekā siltuma, ko rada cilvēka -izraisītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2025. gadā Eiropas okeāna reģions piedzīvoja līdz šim augstāko gada jūras virsmas temperatūru, kas iezīmēja ceturto karstuma rekorda gadu pēc kārtas. Šī ilgtermiņa tendence{5}}negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, sugas un biotopus. Jūras karstuma viļņi var sakrist arī ar karstuma viļņiem virs zemes, kas veicina ekstremālāku temperatūru un mitrumu, tostarp nakts laikā, kas var palēnināt cilvēku atveseļošanos no karstuma stresa un traucēt miegu.

Jūras karstuma viļņi bija plaši izplatīti 2025. gadā, ietekmējot 86% no Eiropas okeāna reģiona. Tie bija arī intensīvāki, jo 36% reģiona bija "smagie" vai "ekstrēmie" apstākļi, kas ir lielākais reģistrētais īpatsvars.

(Pa kreisi) Procentuālā daļa no WMO RA VI (Eiropa) okeāna reģiona, kurā katru gadu no 1982. gada līdz 2025. gadam piedzīvo jūras karstuma viļņi, kas parādīti četrās intensitātes kategorijās: “mērena” (dzeltena), “spēcīga” (gaiši oranža), “smaga” (tumši oranža) (brūna). Katram gadam procentuālā daļa ir balstīta uz augstāko intensitāti, kas sasniegta katrā reģiona vietā. (Pa labi) Karte, kurā parādīta augstākā jūras karstuma viļņu kategorija, kas piedzīvota katrā vietā 2025. gadā. Jūras karstuma viļņi ir definēti saistībā ar 1991.–2020. gada pārskata periodu. Dati: C3S globālā jūras un jūras ledus virsmas temperatūra v1.0.

DMI/C3S/ECMWF

Visā Vidusjūrā ir bijusi vismaz viena diena ar “spēcīgiem” jūras karstuma viļņiem katrā no pēdējiem trim gadiem, un 2025. gadā gada vidējā jūras virsmas temperatūra bija otra augstākā jebkad novērotā. “Smagi” jūras karstuma viļņi notika arī Norvēģijas jūrā, kas aptver Ziemeļeiropu un Arktiku, kas sakrita ar rekordlielo karstuma vilni virs arktiskās Fennoskandijas un izceļ okeāna sasilšanas ģeogrāfisko izplatību visā Eiropā.

Mauro Facchini, Eiropas Komisijas Copernicus nodaļas vadītājs, teica: "Ziņojums par klimata stāvokli Eiropā 2025. gadam vēlreiz parāda mūsu kopīgo centienu vērtību, lai izveidotu pasaules-līmeņa Eiropas Zemes novērošanas sistēmu. Mūsu Zemes sistēmas-jaunākā līmeņa, uzticamu datu ierakstu uzturēšana ir ļoti svarīga, lai pieņemtu pārdomātus politikas lēmumus mūsu strauji mainīgajā klimata jomā. vide, pārtikas sistēmas, drošība un ekonomika."

Klimata apstākļi rada spiedienu uz Eiropas ūdeni¨

Visā Eiropā aptuveni 70% upju bija zemākas par-vidējo caurplūdumu, savukārt tas bija viens no trim sausākajiem augsnes mitruma gadiem kopš 1992. gada. Maijā aptuveni pusi Eiropas (53%) skāra sausums. Šie modeļi atspoguļo dažādu faktoru kombināciju, tostarp atmosfēras cirkulāciju un nokrišņu daudzuma mainīgumu, kā arī ilgāka laika{5}klimata tendences.

Dušan Chrenek, Klimata ģenerāldirektorāta galvenais padomnieks digitālās zaļās pārejas jautājumos, teica: "Klimata pārmaiņu signāls joprojām ir nepārprotams visā Eiropā, un ziņojums par Eiropas klimata stāvokli 2025. gadā ir nopietns atgādinājums, ka mums ir jāuztur un jāpaātrina gan pielāgošanās, gan seku mazināšanas pasākumi. Šis izdevums sniedz pārliecinošus pierādījumus par klimata pārmaiņu dziļo ietekmi uz ārkārtēju laikapstākļu novērošanas intensitāti, Zemes bioloģisko daudzveidību un ekonomiku, vienlaikus pastiprinot stratēģiskos mērķus Eiropā un ekonomikā. izmantojot jaunākās-tehnoloģijas."

Temperatūras paaugstināšanās un meža ugunsgrēku pastiprināšanās

Visā Eiropā 2025. gadā bija plaši izplatīti silti apstākļi — vismaz 95% kontinenta tika reģistrēta temperatūra, kas pārsniedz-vidējo. Karstuma viļņi skāra lielu daļu Eiropas, sākot no Vidusjūras līdz Arktikai, tostarp jūlijā bija otrs visspēcīgākais karstuma vilnis Eiropā un subarktiskā Fennoskandijas ilgākais un smagākais karstuma vilnis jūlijā. Liela daļa Eiropas arī piedzīvoja vairāk dienu nekā vidēji ar vismaz “spēcīgu” karstuma stresu, un Spānijas dienvidos un austrumos tika reģistrēts līdz pat 50 dienām vairāk nekā vidēji, ja temperatūra bija augstāka par 32ºC.

Karstuma viļņi Sub{0}}Arktiskajā Fennoskandijā kopš 1950. gada. Apļa izmērs ir proporcionāls attiecīgā notikuma skartajai zonai. 10 vissmagākie karstuma viļņi ir apzīmēti ar tumšākām krāsām, un pelēkā krāsa norāda uz tiem, kuru smaguma pakāpe ir zemāka par 10. Sub-Arktiskā Fennoskandija šeit ir definēta kā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas kontinentālā daļa uz ziemeļiem no 60 grādiem ziemeļu platuma (60 grādi –72 grādi Z, 4 grādi –32 E). Smaguma pakāpe ir balstīta uz vidējās temperatūras anomālijas kombināciju attiecībā pret 1961.–1990. gada pārskata periodu, ilguma un skartās teritorijas kombināciju. Dati: E-OBS, SYNOP.

DWD/C3S/ECMWF

Karstie un sausie apstākļi veicināja savvaļas ugunsgrēku aktivitāti visā Eiropā. Kopumā visā Eiropā nodega rekordliela platība aptuveni 1 034 000 hektāru apmērā, kas ir lielāka nekā Kiprā, un savvaļas ugunsgrēku emisijas sasniedza augstāko reģistrēto līmeni. Spānija tika īpaši smagi ietekmēta, un tā radīja aptuveni pusi no emisijām. Līdzās Spānijai Kipra, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Vācija reģistrēja vislielākās meža ugunsgrēku emisijas. Savvaļas ugunsgrēki arī rada ievērojamu risku bioloģiskajai daudzveidībai, un kūdras meža ugunsgrēki var atbrīvot lielus oglekļa krājumus, vēl vairāk pastiprinot klimata pārmaiņas. Eiropas Komisija ir noteikusi pieaugošo savvaļas ugunsgrēku risku kā galveno prioritāti, jo Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestā novērtējuma ziņojuma prognozes liecina, ka ugunsgrēku draudi, visticamāk, pieaugs visos Eiropas reģionos.

Klimata ietekme arvien vairāk ietekmē bioloģisko daudzveidību

Daudzi ārkārtēji notikumi 2025. gadā, tostarp sausums, savvaļas ugunsgrēki un sauszemes un jūras karstuma viļņi, ietekmēja bioloģisko daudzveidību jūras un sauszemes ekosistēmās. Turklāt daba ir pakļauta pastiprinātam stresam, ko izraisa biotopu samazināšanās un maiņa, sezonālās izmaiņas siltākas temperatūras dēļ un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Ziņojumā ir izklāstīti konkrēti piemēri par klimata pārmaiņu ietekmi uz jutīgām ekosistēmām, piemēram, jūras karstuma viļņu ietekme uz jūraszāļu pļavām Vidusjūrā un kūdrāju meža ugunsgrēki. Vides pārvaldība Eiropā arvien vairāk ir atzinusi ciešo saikni starp klimatu un bioloģisko daudzveidību, izmantojot koordinētas dabas-klimata pieejas, kas izstrādātas, lai stiprinātu ekosistēmu noturību.

Eiropas Savienība ir apņēmusies izvirzīt juridiski saistošus mērķus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu ekosistēmas plašā mērogā, tostarp vismaz 20 % sauszemes un jūras teritoriju līdz 2050. gadam un visas ekosistēmas, kurām tas ir vajadzīgs. Šo darbu atbalsta arī Eiropas Zaļais kurss un ES Klimata tiesību akti, kuros bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir iekļauta plašākās klimata stratēģijās. Turklāt uz dabu balstīti- risinājumi, piemēram, jūraszāļu pļavu atjaunošana, tiek atzīti par to lomu bioloģiskās daudzveidības atbalstīšanā, oglekļa uzglabāšanā un piekrastes noturības stiprināšanā. Lai gan šie soļi ir svarīga darbība, progresam Eiropā ir jāpaātrina, lai darītu vairāk un labāk, lai aizsargātu dabu un bioloģisko daudzveidību.