Ekstrēmi laikapstākļi un klimata notikumi ietekmēs miljonus Āfrikā 2025. gadā

Ekstrēmi laikapstākļi rada lielas ekonomiskās un cilvēku izmaksas

Plūdi ir visizplatītākais ziņotais apdraudējums

Āfrikas ledāji, tostarp ikoniskais Kilimandžaro kalns, izzūd

Jūras līmeņa paaugstināšanās dažos Āfrikas krastos pārsniedza pasaules vidējo līmeni kopš 1999. gada

Āfrika saskaras ar kritisku trūkumu agrīnās brīdināšanas sistēmās, taču tā gūst panākumus

Kopīgot:

Kontinents cīnās, lai tiktu galā ar ietekmi, un tikai 40% valstu ir vairāku apdraudējumu agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas nepieciešamas, lai glābtu dzīvības un iztikas līdzekļus. Tomēr ir iepriecinošas pazīmes, ka uzlabota sadarbība starp meteoroloģiskajiem dienestiem, katastrofu pārvaldības aģentūrām un vietējām iestādēm, kā arī sasniegumi klimata pakalpojumu jomā, piemēram, sezonālās prognozes, stiprina gatavību un reaģēšanas spējas.

Klimata stāvoklis Āfrikā 2025. gadā sniedz konsolidētu reģionālo novērtējumu ar autoritatīvu informāciju par galvenajiem klimata rādītājiem, ietekmi un riskiem, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu. Tas ietver desmitiem ekspertu, Nacionālo meteoroloģisko un hidroloģisko dienestu, klimata centru un Apvienoto Nāciju Organizācijas partneru ieguldījumu.

Āfrikas kontinents sasilst ātrāk nekā vidēji pasaulē, un sasilšanas temps visā kontinentā kopš 1991. gada ir ievērojami augstāks nekā jebkurā no iepriekšējiem 30 gadu periodiem. Saskaņā ar ziņojumu, gada vidējā gaisa temperatūra sauszemes teritorijās 2025. gadā ir starp trešo un septīto siltāko rekordu, atkarībā no izmantotās datu kopas.

Kopš deviņpadsmitā gadsimta beigām Āfrikas ledāji ir zaudējuši vairāk nekā 90% no savas platības. Kilimandžaro kalnā ledāja platība ir samazinājusies no 11,4 km² 1900. gadā līdz mazāk nekā 1 km² pēdējos gados.

Okeāna sasilšana turpinās visā reģionā ar plašiem jūras karstuma viļņiem. 2025. gadā okeāna siltuma saturs un jūras virsmas temperatūra bija zemāki par 2023. un 2024. gadā novērotajiem rekordlīmeņiem, taču joprojām ir pēdējo 10 gadu vēsturiski augsto vērtību diapazonā. Okeāna paskābināšanās turpinās, un 2025. gadā lielākajā daļā reģiona tika novērots rekordzems virsmas pH. Okeāna karstums un paskābināšanās kaitē jūras ekosistēmām un no tām atkarīgo cilvēku iztikas līdzekļiem.
Saskaņā ar ziņojumu jūras līmeņa paaugstināšanās Āfrikas piekrastē no 1999. līdz 2025. gadam pārsniedz globālo vidējo rādītāju 3,6 mm gadā vairākos reģionos, sasniedzot aptuveni 4,2 mm gadā gar Atlantijas okeāna piekrasti, 5,2 mm gadā gar Indijas okeāna piekrasti un 5,6 mm gadā Sarkanajā jūrā.

Ekstrēmi laikapstākļi smagi skar kontinentu. Plūdi veidoja vairāk nekā pusi no ziņotajiem notikumiem – piemēram, smagos plūdos Nigērijā maijā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, bet plūdos Kongo Demokrātiskajā Republikā aprīlī tika nogalināti vairāk nekā 160 cilvēki. 2024./2025. gada tropisko ciklonu sezona bija īpaši aktīva Indijas okeāna dienvidu daļā. Sausums skāra vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku Austrumāfrikā.

"Klimata maiņas pazīmes ir skaidri redzamas visā Āfrikā — no temperatūras paaugstināšanās un jūras kāpuma līdz postošiem plūdiem un sausumam. Šis ziņojums parāda ne tikai risku mērogu, bet arī pieaugošo agrīnās brīdināšanas, klimata pakalpojumu un koordinētas darbības nozīmi dzīvību un iztikas līdzekļu aizsardzībai," sacīja PMO ģenerālsekretāre Seleste Saulo.

Attēls

Izceļ

Temperatūra

Gada vidējā gaisa temperatūra sauszemes teritorijās 2025. gadā Āfrikā ierindojās starp trešo un septīto siltāko rekordu, aptuveni 0,51 grādu [nenoteiktības diapazons: 0,31–0,60 grādi] virs 1991.–2020. gada vidējā līmeņa.

Augstākās temperatūras anomālijas tika reģistrētas Ziemeļāfrikā, jo īpaši Vidusjūras piekrastē Alžīrijā un Tunisijā. Dienvidāfrikā reģistrēta zemākā temperatūras anomālija, +0.21 grādi [0,08 grādi –0,35 grādi] salīdzinājumā ar to pašu pārskata periodu.

Nokrišņi

Kopš pagājušā gadsimta vidus nokrišņu tendences Āfrikā ir bijušas dažādas, un dominējošais signāls ir vidējā nokrišņu daudzuma samazināšanās.

Sāhelas reģionā bija intensīvāks nokrišņu daudzums visu lietus sezonu laikā no 1980. līdz 2010. gadam.

Ziemeļāfrikā pieauga sausums un meteoroloģiskais, hidroloģiskais un lauksaimniecības sausums (vidēja ticamība), un nesen novērotajiem sausuma galējībām Vidusjūras austrumdaļā Levantā nav vēsturiska precedenta pēdējā daudzu gadsimtu periodā.

Austrumāfrikā ir bijušas spēcīgas nokrišņu mainības ar intensīvām slapjām vietām un plūdiem daudzās valstīs, bet arī ievērojams nokrišņu samazinājums Āfrikas ragā, īpaši garajā lietus sezonā no marta līdz maijam.

Dienvidāfrikā stipro nokrišņu intensitāte un biežums, iespējams, ir palielinājies šī apakšreģiona rietumu un austrumu daļā.

2025. gads sākās un beidzās ar vāju La Niña, kas ietekmēja nokrišņu modeļus.

2025. gadā nokrišņu daudzums Sāhelas reģionā jau otro gadu pēc kārtas pārsniedza normu.

Lielākajā daļā Dienvidāfrikas tika reģistrēts ikgadējais nokrišņu daudzums, kas pārsniedz normu, lai gan daudzās Austrumāfrikas salās nokrišņu daudzums bija zem normas.

Lielākajā daļā Austrumāfrikas nokrišņu daudzums bija zemāks par normālu gan garajā, gan īsajā nokrišņu sezonā. Ap Āfrikas ragu ikgadējais nokrišņu daudzums bija neparasti mazs.

Ziemeļāfrikā ikgadējais nokrišņu daudzums piekrastē līdz Vidusjūrai bija zem normas. Tomēr tas bija pirmais gads, kad Āfrikas ziemeļrietumu daļās nokrišņu daudzums pārsniedz vidējo pēc vairāku gadu nokrišņu daudzuma, kas bija zemāks par vidējo. Tomēr vairāku gadu sausums, kas skāra Ziemeļāfriku, nemazinājās ne visās vietās.

Ledāji

Ledāju kušana ietekmē jūras līmeni, reģionālos ūdens ciklus un vietējo apdraudējumu rašanos, piemēram, ledāju ezeru plūdus.

Pašlaik Āfrikas kontinentā ledāji ir ierobežoti līdz diviem vulkāniem – Kenijas kalnam Kenijā un Kilimandžaro kalnam Tanzānijas Apvienotajā Republikā – un Ruvenzori kalnu grupā uz Ugandas un Kongo Demokrātiskās Republikas robežas.

Kilimandžaro kalns (5'895 m) ir augstākais kalns Āfrikas kontinentā, un tajā atrodas Āfrikas lielākie ledus lauki. Neskatoties uz ievērojamo snigšanu 2025. gadā, tās ledāji ir samazinājušies no 11,4 km² 1900. gadā līdz 0,98 km² pēdējos gados. Laikā no 1906. gada līdz 2021./2022. gadam Kenijas kalnu un Ruvenzori kalnu ledus platības ir sarukušas attiecīgi no 1,64 km² līdz 0,07 km² un no 6,51 km² līdz tikai 0,38 km².

Vairāku apdraudējumu agrīnie brīdinājumi

Smagie klimata notikumi 2025. gadā izraisīja dziļas sociālekonomiskas krīzes, uzsverot nepieciešamību pēc mērķtiecīgiem politikas pasākumiem.

Visā Āfrikas kontinentā pieaug apņemšanās īstenot starptautisko iniciatīvu Early Warnings for All, ko vada ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērress. Vairākas valstis ir apņēmušās izstrādāt nacionālos ceļvežus, kas apvieno dažādus valdības un sabiedrības sektorus.
Jaunākais ziņojums par vairāku apdraudējumu agrīnās brīdināšanas sistēmu (MHEWS) stāvokli atklāj, ka joprojām pastāv kritiski trūkumi, jo īpaši Āfrikā un vismazāk attīstītajās valstīs. Mazāk nekā 40% Āfrikas valstu ziņo par gatavības un reaģēšanas spējām.

Ziņojumā par klimata stāvokli Āfrikā 2025. gadā ir sniegti trīs gadījumu pētījumi no Ganas, Nigērijas un Dienvidāfrikas, kuros parādīta ietekme un riski, tostarp gūtā atziņa un nākotnes perspektīvas.