Ārkārtējs karstums un nokrišņi, ledāju zudumi un rekordliela okeāna karstuma ietekme uz Āziju 2025. gadā

WMO Āzijas klimata stāvoklis 2025 ziņo, ka okeāna karstums, kas ir palielinājies kopš 90. gadiem, sasniedzis jaunu rekordu. Jūras karstuma viļņi skāra gandrīz visu Āzijas okeāna apgabalu, jūlijā–septembrī ietekmējot vairāk nekā 10 miljonus km2 – vairāk nekā Ķīnas Tautas Republikā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Nepārtrauktā okeāna sasilšana un paskābināšanās rada arvien lielākus riskus jūras ekosistēmām un piekrastes kopienām.

Visi 23 uzraudzītie ledāji Augstkalnu Āzijā zaudēja masu, ko izraisīja temperatūra, kas pārsniedz vidējo, un ziemas sniegs, kas ir zemāks par vidējo. Tas apdraud ilgtermiņa ūdens drošību pasaulē visvairāk apdzīvotajā reģionā un izraisa apdraudējumu pieaugumu — 2025. gadā tiek reģistrēti vairāki ledāju ezeru plūdi un ledāju sabrukumi.

Pēdējo desmitgažu laikā Āzija ir sasilusi ātrāk nekā vidēji pasaulē, un sasilšanas tendence laikā no 1991. līdz 2025. gadam ir aptuveni divas reizes lielāka nekā 1961.–1990. gadā. 2025. gads bija starp otro un ceturto siltāko reģistrēto gadu atkarībā no izmantotās datu kopas.

Ārkārtējs karstums bija noteicošā iezīme, un Japānā, Ķīnas Tautas Republikā un Korejas Republikā tika reģistrēta karstākā vasara. Ārkārtas musonu un tropu ciklonu izraisītas lietusgāzes izraisīja postošus plūdus daudzās valstīs, tostarp Pakistānā, Šrilankā un Vjetnamā. Spēcīgs sausums skāra daļu Rietumāzijas, tostarp Irānas Islāma Republiku, kā arī spēcīgas smilšu un putekļu vētras.

"Āziju ietekmē temperatūras paaugstināšanās, okeāna ūdeņu sasilšana, augstāks jūras līmenis un ledāju atkāpšanās. Spēcīgas lietusgāzes, plūdi un sausums rada lielas ekonomiskas un cilvēku izmaksas, savukārt ārkārtējs karstums, putekļu vētras un ledāju plūdi kļūst par galvenajiem apdraudējumiem. Šajā ziņojumā ir uzsvērta novērojumu, agrīnās brīdināšanas sistēmu un Celtniecības klimata pārmaiņu nozīmes prognozēšanas nozīme," teikts WMO uz ietekmi balstītajām klimata pārmaiņu prognozēm. Saulo.

"Visā Āzijā un Klusā okeāna reģionā karstums pastiprina daudzu apdraudējumu riskus, kas krustojas ar pārtikas sistēmām, sabiedrības veselību, infrastruktūru un okeāniem un rada jaunu spiedienu uz veselību un iztikas līdzekļiem. Agrīna brīdināšana un savlaicīga rīcība izglābj dzīvības, jo brīdinājumi ir savlaicīgi, ziņojumi ir uzticami un pēdējās jūdzes piegāde sasniedz neaizsargātos cilvēkus. Salsija Alisjahbana, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra vietnieks un Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomikas un sociālo lietu komisijas (ESCAP) izpildsekretārs.

Klimata stāvoklis Āzijā 2025 sniedz autoritatīvu informāciju par galvenajiem klimata rādītājiem, galvenajiem ārkārtējiem notikumiem, ietekmi un riskiem. Tas ietver gadījumu izpēti, kas parāda riska mērogu un nepieciešamību stiprināt uz ietekmi balstītu prognozēšanu un sagatavotību tam, ko darīs laikapstākļi, nevis vienkārši to, kādi tie būs.

Ziņojumā ir iekļauts desmitiem ekspertu, Valsts meteoroloģijas un hidroloģijas dienestu,klimata uzraudzības centriun Apvienoto Nāciju Organizācijas partneri. Tas ir viens no WMO reģionālo ziņojumu sērijām, lai informētu lēmumu pieņemšanu.

Izceļ

Temperatūra

Gada vidējā temperatūra Āzijā 2025. gadā bija par 0,96 grādiem + 0.08 virs vidējā rādītāja 1991.–2020. gadā un ierindota starp otro un ceturto siltāko reģistrēto gadu atkarībā no izmantotās datu kopas.

Kopš divdesmitā gadsimta otrās puses Āzijā ir parādījusies izteikta sasilšanas tendence. Laikā no 1991. līdz 2025. gadam Āzija sasilusi straujāk nekā vidēji pasaulē, un reģionālā sasilšanas tendence bija gandrīz divas reizes spēcīgāka nekā 1961.–1990.

Ekstrēmais karstums bija 2025. gada noteicošā iezīme lielā daļā Āzijas. Japānā, Ķīnā un Korejas Republikā bija reģistrēta karstākā vasara, bet ilgstoši karstuma viļņi skāra Vidusāziju, daļu Rietumāzijas un Arābijas pussalu.

Kazahstānā martā, aprīlī, jūnijā un jūlijā temperatūra sasniedza pat 14 grādus virs normas. Bahreinā desmit dienas pēc kārtas reģistrēta temperatūra virs 40 grādiem. Karstie, sausie un vējaini apstākļi veicināja lielus savvaļas ugunsgrēkus, tostarp lielākos zināmos meža ugunsgrēkus Korejas Republikā.

Nokrišņi

Ziņojumā uzsvērta pārāk liela vai pārāk maza nokrišņu ievērojamā ietekme.

Lielākajā daļā Āzijas dienvidu daļas 2025. gadā nokrišņu daudzums pārsniedza vidējo, un musons izraisīja īpaši spēcīgas lietusgāzes. Pakistānā musonu plūdi bija saistīti ar vairāk nekā 1000 nāves gadījumiem, un vairāk nekā 3 miljoniem cilvēku bija nepieciešama palīdzība.

Vjetnamā ilgstoši plūdi, kas saistīti ar vairākām laikapstākļu sistēmām, izraisīja vismaz 200 nāves gadījumus un ekonomiskus zaudējumus 1,9 miljardu ASV dolāru apmērā.

Dienvidaustrumāzijā ciklons Senyar atnesa ārkārtēju nokrišņu daudzumu un lielus plūdus Taizemes, Malaizijas un Indonēzijas daļās, parādot riskus, ko rada neparastas un strauji mainīgas tropu ciklonu aktivitātes.

Savukārt Rietumu un Vidusāziju ietekmēja zem vidējā nokrišņu daudzums un ilgstoši sausi apstākļi. Irānas Islāma Republikā ilgstoši sausuma apstākļi veicināja ūdens trūkumu.

Liela ietekme bija arī citiem klimata apdraudējumiem, tostarp spēcīga putekļu vētra, kas aprīļa vidū skāra lielu daļu Rietumāzijas, uzsverot putekļu un smilšu vētru pieaugošo ietekmi uz transportu, veselību un ekonomisko aktivitāti.

Ledāji

Ledāju kušana ietekmē jūras līmeni, reģionālos ūdens ciklus un vietējo apdraudējumu rašanos, piemēram, ledāju ezeru plūdus (GLOF).

Augsto kalnu Āzijas reģionā, kura centrs atrodas Tibetas plato, ir lielākais ledus apjoms ārpus polārajiem apgabaliem, un ledāju platība ir aptuveni 100 000 km2. Lielākā daļa ledāju visā šajā reģionā pēdējo desmitgažu laikā ir piedzīvojuši ilgstošu atkāpšanos, kas ir paātrinājusies kopš 90. gadu vidus.

2025. glacioloģiskajā gadā (no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada septembrim) visi 23 uzraudzītie ledāji HMA reģionā turpināja zaudēt masu. Ziemas sniega uzkrāšanās zem vidējā un pastāvīgi virs vidējās temperatūras no maija līdz septembrim izraisīja ievērojamu masas zudumu lielākajā daļā ledāju Tjanšaņas un Pamira kalnos. Tjanšaņas kalnu austrumu daļā esošais Urumči ledājs Nr.

Okeāni un jūras

Okeāna siltuma saturs Āzijas reģionā ir palielinājies kopš 90. gadiem un sasniedza jaunu rekordu 2025. gadā.

Jūras līmenis Āzijas reģionā arī sasniedza augstāko līmeni kopš satelītu ierakstu sākšanas 1999. gadā. Jūras līmeņa celšanās tempi no 1999. līdz 2025. gadam lielākajā daļā Indijas okeāna ziemeļu piekrastes pārsniedza globālo vidējo rādītāju aptuveni 3,6 mm gadā, sasniedzot aptuveni 4,9 mm gadā Indijas piekrastē un vairāk nekā 6 mm gadā Kurošio reģionā.

Virszemes okeāna pH turpināja ilgstoši samazināties. Rekordzemas pH vērtības tika novērotas daļās Arābijas jūrā, Bengālijas līcī un tropiskajā Indijas okeānā.

Ziņojumā arī uzsvērtas būtiskas izmaiņas Kaspijas jūrā, kas ir pasaulē lielākā iekšzemes ūdenstilpe. 2025. gadā ūdens līmenis turpināja pazemināties, vidējam līmenim Kazahstānas sektorā esot par 0,23 metriem zemākam nekā 2024. gadā, pagarinot ilgtermiņa kritumu, ko galvenokārt noteica palielināta iztvaikošana. Samazinājums notika līdz ar ievērojamām karstuma anomālijām, un 2025. gads ir viens no pieciem siltākajiem gadiem Kaspijas jūrā kopš 1976. gada.

Agrīnās brīdināšanas nozīme

Ziņojumā uzsvērta uz ietekmi balstītas prognozēšanas un agrīnas rīcības pieaugošā nozīme. Tropiskais ciklons Ditwah atnesa ārkārtēju nokrišņu daudzumu Šrilankā, un aptuveni 10% no kopējā gada nokrišņu daudzuma nokrita 24 stundu laikā. Notikums izraisīja vairāk nekā 640 nāves gadījumus, vairāk nekā 200 000 cilvēku tika pārvietoti, un ekonomiskie zaudējumi bija aptuveni 4% no IKP. Gadījuma izpēte parāda gan riska mērogu, gan nepieciešamību stiprināt uz ietekmi balstītu prognozēšanu un sagatavotību.

Ķīnā spēcīgas lietusgāzes Liangšaņā, Sičuaņas provincē, pierādīja savlaicīgu brīdinājumu un saskaņotas rīcības nozīmi. Agrīna evakuācija palīdzēja samazināt katastrofu ietekmi un glābt dzīvības.